Ekonomikas apskats - janvāris

Apskatu sagatavojis Rokas Grajauskas, galvenais Danske Bank Baltijas analītiķis.

Reflācijas atgriešanās. Deja-vu par 2017. gada sākumu?
Gada sākumā tirgu pārņēmis optimisms ar īpaši pārliecinošu akciju un naftas cenu pieaugumu uz Irānas nemieru radītā satraukuma fona par iespējamiem piegādes pārtraukumiem, kā arī ņemot vērā ASV pieredzēto aukstuma vilni.
Bez tam, ASV nodokļu reformas stāšanās spēkā apvienojumā ar pastāvīgām ziņām no reģioniem par pieklājīgu izaugsmi ir radījusi augsni tā saucamajai ‘reflācijai’, kas pārņēmusi tirgus līdzīgi kā 2017. gada sākumā.

Vai šoreiz 'reflācijas' stāstam būs lemts piepildīties? Mēs šaubāmies. ASV pieredzēja spēcīgu ‘reflāciju’ 2017. gada sākumā, eirozonā tā izpaudās mazāk – taču, 2017. gadam ritot, tā neīstenojās, daļēji arī gaistošo ilūziju ietekmē par ‘Tramponomiku’. Nekas daudz nav mainījies arī attiecībā uz inflāciju eirozonā.

Lai arī globālā ekonomika šobrīd nostājusies stabili uz kājām, mērenais algu pieprasījums (izņemot Centrālo un Austrumeiropu), kā arī Ķīnas lejupslīdes riski kopumā pasaulē saglabās inflāciju zemā līmenī. Mūsu izveidotie biznesa ciklu modeļi norāda, ka cikliskā perspektīva īstermiņā visos reģionos joprojām saglabājas optimistiska. Vērtējot 3-6 mēnešu griezumā, optimisms Eiropā mazinās, taču ASV tas saglabājas augsts. Lai arī šie faktori norāda uz labvēlīgu vidi ieguldījumiem riskantākos aktīvos gada sākumā, mēs nesaskatām nozīmīgus aspektus kardinālai situācijas maiņai attiecībā uz globālās inflācijas prognozēm šim gadam.

ASV atkal pēdējā laikā pieaugušas inflācijas gaidas
Avots: St. Louis Federālās rezerves, Macrobond, Danske Bank

Kad gaidīt nākamos Federālo rezervju un ECB likmju kāpumus?
Vairāki ECB (Eiropas centrālās bankas) Padomes locekļi ir norādījuši, ka ECB nevajadzētu turpināt tās kvantitatīvā atbalsta programmu pēc 2018. gada un pirmais likmju pieaugums varētu notikt jau 2019. gada 1. ceturksnī. Ņemot vērā, ka eirozonai noteikti vēl ilgi nāksies gaidīt uz ‘reflāciju’, mēs uzskatām, ka šādas ECB gaidas ir pārlieku cerīgas. Lai arī bezdarba līmenis lēnām samazinās, tas joprojām nav pietiekami, lai būtiski ietekmētu darba samaksas un inflācijas pieaugumu visā eirozonā. Mēs saglabājam savu viedokli, ka ECB pirmo likmju kāpumu 10 bāzes punktu apmērā īstenos 2019. gada 2. ceturksnī. Pieaugot darba samaksai un pamatinflācijai, paredzams, ka nākamais depozītlikmju kāpums 10 bāzes punktu apmērā tiks īstenots vēl pusgadu vēlāk, proti, 2019. gada 4. ceturksnī.

Vienlaikus īstermiņā ir pieaugušas gaidas attiecībā uz FED likmju paaugstināšanu. Šobrīd tiek lēsts, ka pastāv aptuveni 72% varbūtība, ka martā pieredzēsim FED likmju kāpumu, kas mūsu ieskatā ir nedaudz apšaubāmi. Pēc mūsu bāzes scenārija, nākamo FED likmju palielinājumu pieredzēsim jūnijā. Neskatoties uz visu, šobrīd FED politika ir ļoti neskaidra. Viens no aspektiem, kas to ietekmē, ir jaunā priekšsēdētāja Jerome Powell stāšanās amatā un jaunu valdes locekļu pievienošanās. Bez tam izskatās, ka FED arvien lielākā mērā tiecas attālināties no šā brīža režīma, kurš par mērķi nosaka inflācijas līmeni, pārejot uz cenu līmeņa kā mērķa noteikšanu. Tas potenciāli varētu nozīmēt miermīlīgāku FED rīcību. Tomēr mūsu ieskatā apstākļi ASV, kas virza tirgus īstermiņā ir ļoti spēcīgi, tāpēc likmju pieaugums martā varētu tikt saglabāts, ja dati par ASV sniegumu turpinās īstermiņā uzturēt tā saukto ‘reflācijas tirdzniecību’.

FED turpinās pakāpeniski paaugstināt likmes 2018. gadā
Avots: Bloomberg, Macrobond, Danske Bank

Latvijā turpina samazināties bezdarbs
Bezdarba līmenis Latvijā turpina samazināties. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pērnā gada novembrī tas samazinājās līdz 8,1 %, kas ir zemākais līmenis pēckrīzes periodā.

Par spīti samazināšanās tendencei, Latvijā joprojām ir augstākais bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm. Tas lielā mērā saistīts ar vājiem rezultātiem jaunu darba vietu radīšanā. Nodarbinātības līmenis savu virsotni sasniedza 2013. gadā un kopš tā laika tas samazinās. Galvenais bezdarba līmeņa krituma iemesls, ir sarūkošais darbaspēks, kas turpinājis samazināties kopš 2008. – 2009. gada krīzes. Darbaspēks sarūk negatīva migrācijas saldo, zemas dzimstības un iedzīvotāju novecošanas rezultātā.

3. ceturksnī nodarbinātības pieaugums ievērojami pieauga, tādejādu samazinot bezdarba līmeni. Celtniecība, profesionālie pakalpojumi un valsts administrācijas sektors bija nozares, kurās nodarbinātība pieauga visspēcīgāk. Savukārt negatīvs nodarbinātības pieaugums bija vērojams lauksaimniecībā un ražošanā. Interesanti, ka, neskatoties uz negatīvām demogrāfijas tendencēm, publiskais sektors ir bijis tas, kas pēdējos gados pievienojis lielāko skaitu jaunu darba vietu tirgū. Citiem vārdiem sakot, publiskā sektora darbinieku daļa procentuāli pret iedzīvotāju skaitu pēdējā laikā ir pieaugusi un 2019. gada 3. ceturksnī sasniedza augstāko līmeni kopš Padomju Savienības laikiem.

Bezdarba samazinājums bijis galvenais straujā algu pieauguma iemesls (7,5% 2017. gadā) pēdējos gados. Ekonomikas ciklam virzoties augšup, vietējos uzņēmējus konfrontēs divi pretēji spēki. No vienas puses, dārgāks darbaspēks negatīvi ietekmēs nodarbinātības pieaugumu, no otras puses – pieaugošais vietējais pieprasījums mudinās uzņēmumus pieņemt darbā vairāk cilvēku.

Mēs sagaidām, ka bezdarba līmenis Latvijā 2018. gadā sastādīs vidēji 8.1% un 2019. gadā samazināsies līdz 7.6%.

Pozitīvs nodarbinātības pieaugums
Avots: Macrobond, Danske Bank